Vecuma kategorijas ir sistēma, ko lieto, lai nodrošinātu, ka izklaides produkti, piemēram, filmas, videospēles, DVD un datorspēles, tiktu skaidri marķēti pēc vecuma atbilstoši to saturam. Pēc norādītajām vecuma kategorijām patērētāji (jo īpaši bērnu vecāki) var vadīties, lai izlemtu par kāda noteikta produkta iegādi.

Datorspēles un videospēles šodien lieto miljoniem spēlētāju visā Eiropā. Apvienotajā Karalistē 37% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 49 gadiem uzskata sevi par ‘aktīviem spēlētājiem’ (tas ir, par tādiem, kuri pašlaik spēlē spēles uz konsoles, rokas ierīces vai datora). Salīdzinājumam, Spānijā un Somijā 28% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 49 gadiem tiek definēti par ‘aktīviem spēlētājiem’. [Nielsen pētījums 2008.g.]. Lai arī lielākā daļa spēļu (49%) ir piemērotas spēlētājiem visās vecuma grupās, daudzas no tām ir paredzētas tikai vecākiem bērniem un pusaudžiem. Turklāt ir arī dažas spēles (4%), kuras paredzētas tikai pieaugušiem (vecumā no 18 gadiem).

Norādītā spēles vecuma kategorija ir apstiprinājums, ka spēle ir piemērota kādas noteiktas vecuma grupas spēlētājiem. Piemēram, PEGI 7 spēle ir paredzēta tikai bērniem, kas sasnieguši vai ir vecāki par septiņiem gadiem, un PEGI 18 piemērota tikai pieaugušiem vecumā no astoņpadsmit gadiem. PEGI kategorijās ņem vērā spēles piemērotību vecumam, nevis sarežģītības pakāpi.

PEGI izmanto un atzīst visā Eiropā, tai lielu atbalstu sniedz Eiropas Komisija. To uzskata par paraugu Eiropas mēroga pasākumu saskaņošanā bērnu aizsardzības jomā.